Ķīnas naftas pārstrādes iekārtu ražošanas tehnoloģija,{0}}īpaši hidroapstrādes reaktori, kas kalpo kā galvenie komponenti-ir attīstījusies no importēto tehnoloģiju pielīdzināšanas neatkarīgai inovācijai, galu galā sasniedzot pasaules-vadošo līmeni.
Japan Steel Works 1963. gadā izgatavoja pirmo hidroapstrādes reaktoru; Ķīna sāka apgūt šo reaktoru ražošanas tehnoloģiju 1970. gadu beigās.
1989. gadā uzņēmums China First Heavy Industries (CFHI) izgatavoja Ķīnā pirmo pilnībā iekšzemē ražoto liela mēroga-kaluma{2}}un-metināto hidroapstrādes reaktoru; 1998. gada decembrī CFHI veiksmīgi izstrādāja 1000 -tonnu klases kaltu-un metinātu hidroapstrādes reaktoru, pilnībā atsevišķi.
No 2003. līdz 2006. gadam CFHI veiksmīgi izstrādāja tolaik pasaulē lielāko ogļu sašķidrināšanas hidroapstrādes reaktoru (sver 2044 tonnas); 2008. gadā Ķīna pirmo reizi eksportēja lielu -tonnāžas kaltu-un-metinātu hidroapstrādes reaktoru.
2019. gadā Ķīnā tika piegādāts pirmais vircas{1}slāņa reaktors (2270 tonnas); 2020. gadā tika pabeigts pasaulē smagākais hidroapstrādes reaktors (3025 tonnas); 2021. gadā tika pabeigts kalts{8}}un-metināts hidroapstrādes reaktors ar pasaulē biezāko sienu (358 mm); un 2024. gada aprīlī CFHI pabeidza un piegādāja visus 12 pasaulē lielākos 3000 -tonnu klases vircas-kaluma-un-metinātos hidroapstrādes reaktorus, iezīmējot stabilu pavērsienu Ķīnas naftas ķīmijas rūpniecībā. "3000 tonnu" līmenis.